Intervijā Zanei Radzobei laikrakstā “Diena” Gido Kokars, runājot par savu un brāļa Imanta nozīmi Latvijas koru kultūrā, stāstīja: “Man reiz prasīja — kā jūs tā varējāt korus izveidot? Kur iet, tur izveido labu kori. Bet mēs jau neveidojām kori, mēs veidojām instrumentu, kas labi skan. Stradivāri vijoles taisīja no laba materiāla, bet cits nemācēja iztaisīt — tikai viņš. Kāds viņam no augšas bija ieteicis, kā jābūvē". Diriģents no 1951. līdz 1990. gadam bija tautas kora “Daile” mākslinieciskais vadītājs. Meistara aizrautība un talants 1973.gadā “Dailei” atnesa Nopelniem bagātā kora Goda nosaukumu. No 1961. līdz 1972. gadam Kokars strādā Mūzikas akadēmijā kā vecākais pasniedzējs, kopš 1983.gada kā profesors.
Gido Kokars bijis vairākkārtējs Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku, Bauskas rajona koru, Skolotāju koru salidojumu, Rīgas Latgales priekšpilsētas koru, Jūrmalas pilsētas koru un Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģents. 
Lai Gaiša Piemiņa.
11 likes
  • latvijaisimtsIntervijā Zanei Radzobei laikrakstā “Diena” Gido Kokars, runājot par savu un brāļa Imanta nozīmi Latvijas koru kultūrā, stāstīja: “Man reiz prasīja — kā jūs tā varējāt korus izveidot? Kur iet, tur izveido labu kori. Bet mēs jau neveidojām kori, mēs veidojām instrumentu, kas labi skan. Stradivāri vijoles taisīja no laba materiāla, bet cits nemācēja iztaisīt — tikai viņš. Kāds viņam no augšas bija ieteicis, kā jābūvē". Diriģents no 1951. līdz 1990. gadam bija tautas kora “Daile” mākslinieciskais vadītājs. Meistara aizrautība un talants 1973.gadā “Dailei” atnesa Nopelniem bagātā kora Goda nosaukumu. No 1961. līdz 1972. gadam Kokars strādā Mūzikas akadēmijā kā vecākais pasniedzējs, kopš 1983.gada kā profesors.
    Gido Kokars bijis vairākkārtējs Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku, Bauskas rajona koru, Skolotāju koru salidojumu, Rīgas Latgales priekšpilsētas koru, Jūrmalas pilsētas koru un Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģents.
    Lai Gaiša Piemiņa.

Log in to like or comment.