1919.gada februāra sākumā gandrīz visa Latvijas teritorija, izņemot nelielu teritoriju Liepājas un Aizputes apriņķos, nonāca Pētera Stučkas vadītās Pagaidu valdības kontrolē. Pēc Rīgas ieņemšanas veiktajā mobilizācijā lielinieku armijas skaitliskais sastāvs krietni pieauga, tāpēc arī Pagaidu valdība bija spiesta veikt mobilizāciju Liepājā un Grobiņā. Sarkanās Armijas panākumi pamudināja Vācijas valdību nosūtīt uz Latviju ģenerāli Rīdigeru fon der Golcu, kas pirms tam komandēja vācu spēkus Somijā. 1.februārī Golcs ieradās Liepājā, kur kļuva par Liepājas gubernatoru un Vācijas armijas 6.Rezerves korpusa (VI.Reservekorps) virspavēlnieku. Viņa pakļautībā atradās ap 10 000 vīru.
Tika izstrādāts plašs pretuzbrukuma plāns Latvijas atbrīvošanai no Sarkanās armijas - operācija “Atkusnis” ("Tauwetter"). 1919.gada 3.martā operācija sākās. Latvijas Pagaidu valdības, vācu, latviešu un krievu karaspēka daļu uzbrukuma mērķis bija sasniegt Lielupi. Pulkveža Oskara Kalpaka vadītā bataljona sākotnējais uzdevums bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas - Saldus ceļu. Latviešu bataljons un vācu dzelzsdivīzijas spēki pie “Airītēm” nonāca savstarpējā sadursmē – krēslā vieni otrus neatpazina, nebija arī vienotu uniformu un atšķirības zīmju. Izcēlās apšaude. 6. marta pēcpusdienā no gūtajiem ievainojumiem bataljona komandieris Oskars Kalpaks mira. Vēl no Atsevišķā latviešu bataljona gāja bojā divi latviešu virsnieki - kapteinis Nikolajs Grundmanis un virsleitnants Pēteris Krievs, kā arī vācu leitnants Šrinders, tāpat arī vairāki karavīri otrajā landesvēra daļā, tā dēvētajā fon Borha bataljonā, ar kuru izcēlās apšaude.
Pagaidu valdība izsludināja divu nedēļu sēras. Oskaru Kalpaku apglabāja 11. martā Liepājas Ziemeļu kapos. 1919. gada 18. septembrī Kalpaka mirstīgās atliekas pārapbedīja dzimtas kapsētā Meirānu Visagalā. Tur viņam 1927. gadā atklāja tēlnieka Kārļa Zāles veidoto pieminekli. Pēc Kalpaka nāves par Latviešu bataljona komandieri kļuva kapteinis Jānis Balodis.

Attēlā - 1. latviešu atsevišķā bataljona karavīri 1919. gada februāra beigās - marta sākumā Rudbāržos. 1. rindā trešais no kreisās - pulkvedis Oskars Kalpaks.

#LV100 #LVesturesfakti #LatvijaiSimts
  • latvijaisimts1919.gada februāra sākumā gandrīz visa Latvijas teritorija, izņemot nelielu teritoriju Liepājas un Aizputes apriņķos, nonāca Pētera Stučkas vadītās Pagaidu valdības kontrolē. Pēc Rīgas ieņemšanas veiktajā mobilizācijā lielinieku armijas skaitliskais sastāvs krietni pieauga, tāpēc arī Pagaidu valdība bija spiesta veikt mobilizāciju Liepājā un Grobiņā. Sarkanās Armijas panākumi pamudināja Vācijas valdību nosūtīt uz Latviju ģenerāli Rīdigeru fon der Golcu, kas pirms tam komandēja vācu spēkus Somijā. 1.februārī Golcs ieradās Liepājā, kur kļuva par Liepājas gubernatoru un Vācijas armijas 6.Rezerves korpusa (VI.Reservekorps) virspavēlnieku. Viņa pakļautībā atradās ap 10 000 vīru.
    Tika izstrādāts plašs pretuzbrukuma plāns Latvijas atbrīvošanai no Sarkanās armijas - operācija “Atkusnis” ("Tauwetter"). 1919.gada 3.martā operācija sākās. Latvijas Pagaidu valdības, vācu, latviešu un krievu karaspēka daļu uzbrukuma mērķis bija sasniegt Lielupi. Pulkveža Oskara Kalpaka vadītā bataljona sākotnējais uzdevums bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas - Saldus ceļu. Latviešu bataljons un vācu dzelzsdivīzijas spēki pie “Airītēm” nonāca savstarpējā sadursmē – krēslā vieni otrus neatpazina, nebija arī vienotu uniformu un atšķirības zīmju. Izcēlās apšaude. 6. marta pēcpusdienā no gūtajiem ievainojumiem bataljona komandieris Oskars Kalpaks mira. Vēl no Atsevišķā latviešu bataljona gāja bojā divi latviešu virsnieki - kapteinis Nikolajs Grundmanis un virsleitnants Pēteris Krievs, kā arī vācu leitnants Šrinders, tāpat arī vairāki karavīri otrajā landesvēra daļā, tā dēvētajā fon Borha bataljonā, ar kuru izcēlās apšaude.
    Pagaidu valdība izsludināja divu nedēļu sēras. Oskaru Kalpaku apglabāja 11. martā Liepājas Ziemeļu kapos. 1919. gada 18. septembrī Kalpaka mirstīgās atliekas pārapbedīja dzimtas kapsētā Meirānu Visagalā. Tur viņam 1927. gadā atklāja tēlnieka Kārļa Zāles veidoto pieminekli. Pēc Kalpaka nāves par Latviešu bataljona komandieri kļuva kapteinis Jānis Balodis.

    Attēlā - 1. latviešu atsevišķā bataljona karavīri 1919. gada februāra beigās - marta sākumā Rudbāržos. 1. rindā trešais no kreisās - pulkvedis Oskars Kalpaks.

    #LV100 #LVesturesfakti #LatvijaiSimts

Log in to like or comment.